PĒTNIECĪBAS PROJEKTS
NEIROONKOLOĢISKO PACIENTU APRŪPES PROBLĒMAS UN TO IZVĒRTĒŠANA
Darba fragments:
Audzēji ir viena no mūsdienu sabiedrības nopietnākajām veselības problēmām un ieņem otro vietu pēc sirds un asinsvadu slimībām. Savukārt pacientu grupā, kam nepieciešami ilgtermiņa sociālās aprūpes un rehabilitācijas pakalpojumi, ir personas ar onkoloģiskajām saslimšanām. Neiroonkoloģiskie pacienti ir otra biežāk sastopamo slimnieku kategorija neiroķirurģijas klīnikā un māsas darbs veicot pacienta aprūpi prasa īpašas zināšanas un iemaņas, it īpaši ņemot vērā neiroonkoloģisko pacientu fiziskos un kognitīvos traucējumus.
Ņemot vērā šīs problēmas nozīmību mūsu pētījuma mērķis un darba uzdevumi bija izzināt un apkopot neiroonkoloģisko pacientu fizisko un garīgo problēmu kopumu pēcoperācijas periodā un iespējamās aprūpes problēmas tālākā ambulatorās aprūpes periodā.
Kā pētniecības metode tika izmantota individuāla intervija. Pētījumā iekļauti 30 neiroonkoloģiski pacienti pēc galvas smadzeņu audzēja operācijām. Pētījums bija iesaistīts reālā vidē – slimnīcā, pacientu atlase nejaušināta. Pacientu vecums bija no 32 līdz 77 gadiem. Pacientu vispārējais veselības stāvoklis pēc Karnofska skalas - 40 līdz 90 balles. Visi pacienti tika intervēti no 4. līdz 10. dienai pēc operācijas. Intervijā iekļauti 14 jautājumi ar apakšjautājumiem, kas deva iespēju novērtēt pacienta vispārējo fizisko un emocionālo stāvokli, izvērtēt nepieciešamo iespējamo palīdzību.
Pētījuma rezultāti parādīja, ka pirmajās desmit dienās pēc operācijas pacientiem prevalē fiziska rakstura problēmas. Īpaši smagas pacientiem šķita pirmā un otrā pēcoperācijas diena. Pirmo desmit dienu laikā ļoti liela loma izvirzās māsas profesionālajai prasmei un iejūtībai.
Neiroonkoloģisko pacientu vēlīnās aprūpes periods ir viens no nākotnes aktuāli risināmiem jautājumiem. Nākotnē neiroonkoloģisko pacientu aprūpes problēmu risināšanai jāceļ māsu zināšanas rehabilitācijas jautājumos. Šīs iegūtās zināšanas māsai jāprot nodot pacientam, apmācot viņu kvalitatīvai pašaprūpei. | 
